Bezkontakta norēķinu iespējas Latvijā jau ir tagadne,

Bezkontakta norēķinu iespējas Latvijā jau ir tagadne, jo daļa banku jau patlaban izsniedz bezkontakta maksājumu kartes un daļa to plāno izdarīt līdz gada beigām. Atšķirībā no līdz šim ierastajām maksājumu kartēm, kurās naudas transakciju nodrošina kartē iestrādātais kartes čips vai magnētiskā josla, ar bezkonkta karti nelielus maksājumus var veikt, arī pietuvinot karti ierīcei, pat neievadot PIN kodu.

Nepacietīgākie var pieteikties šādas kartes saņemšanai savā bankā un sākt izmantot tās priekšrocības jau šogad. Taču agri vai vēlu visi, kuri izmanto bankas kartes, tiks pie bezkontakta kartes, jo, kā skaidroja SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, jaunā Maksājumu un pakalpojumu direktīva nosaka, ka visām jaunajām karšu pieņemšanas ierīcēm un arī jaunajām izsniegtajām kartēm no 2017. gada jābūt ar bezkontakta funkcionalitāti. Bankas Latvijā šīs direktīvas ieviešanai gatavojas jau laikus un tagad sāk gan izsniegt attiecīgas kartes, gan arī uzstādīt termināļus, kas pieņem šādas kartes. Bezkontakta karti var izmantot arī kā parasto norēķinu karti, uz kādu neattiecas tālāk norādītie maksājumu limiti.

Latvijā jau trīs gadus

SEB banka jau 2013. gadā sāka bezkontakta karšu nodrošināšanu saviem klientiem un līdz šim ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta karšu ar starptautisko MasterCard zīmolu. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Arī ABLV Bank savās maksājumu kartēs ievieš bezkontakta autorizācijas tehnoloģiju. Tā ir iestrādāta visās jaunajās ABLV kartēs, kuras banka izsniedz kopš maija. Swedbank bezkontakta norēķinu kartes gaidāmas jau vasarā, Citadele plāno tās sākt izsniegt rudenī.   

Read More

Tehniskās problēmas

Attēlu rezultāti vaicājumam “offline”

Mūsu serveris pēdējo 24 stundu laikā piedzīvoja līdz šim interesantākās tehniskās problēmas, kuru rezutltātā servreris nebija publiski/privāti pieejams.
Netehniskais skaidrojums: kā beigās izrādījās ir uzlecošās saules zemes tehnisko resursu lielā interese par šo blogu. Interesantākais, ka blogs tika nevis lasīts, bet mēģināts uzlabot.

Read More

Facebook Latvijā apsteidz Draugiem.lv

Facebook Latvijā apsteidz Draugiem.lv

Jaunākie TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2016. gada pavasarī vismaz reizi mēnesī ir lietojuši vidēji 78% jeb 1 279 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2015. gadā.

Vidēji 71% jeb 1 169 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem internetu lieto regulāri – katru dienu.Salīdzinājumā ar 2015. gadu, regulāro interneta lietotāju īpatsvars aptaujātajā vecuma grupā ir pieaudzis par 3 procentpunktiem.

Read More

Mi band aproce

vePh7R4LQ1z2V5sBDep2Q9z1m4jg6nz2YWHgOap18KEFJD7O7N0z0Q21qK6ZMUk

Kādu laiku jau sekoju līdzi šo iekārtu jaunumiem. Ikdienā sanāk bieži palaist garām telefona zvanus, jo tas pārsvarā stāv uz klusuma. Vibro zvans ne vienmēr ir sajūtams, pat lieliem telefoniem. Esmu saņēmis neskaitāmus pārmetumus, tapēc pēc nejaušas sarunas par šo tematu, kur saņēmu pozitīvas atsauksmes, nolēmu iegādāties šo brīnumu. Sāksim ar to, ka pamācība man saprotamā valodā līdzi nenāca. Vesels piedzīvojums bija šo iekārtu sapārto ar telefonu. Pirmkārt, kā parastu zilzobu iekārtu to nevar sapārot. Izrādās, jāinstalē šo aplikāciju.  Tikai tad var sākt sapārot. Bet nākamais pārsteigums. Android 6 ir problemātiska sapārošana ar šo iekārtu. Jāņem talkā papildus aplikācija, kas palīdz šo sprādzi ieraudzīt. Tālāk jau viss kā pa sviestu. Visā visumā iekārta pavisam noteikti attaisno savu cenu. Ir interesanta fitnesa statistika, kas sakrājusies jau pa dažām dienām. Ir interesanti miega monitoringi, kas gan ne vienmēr ir uzreiz sasinhronizējušies, bet dažu sekunžu laikā viss ir kārtībā. Caur aplikāciju varam norādīt par ko tad aproce atgādina un brīdina. Zvani/Sms/Modinātājs/Aplikācijas. Par baterejas darbības laiku vēl nemāku spriest. Pēc aplikācijas datiem, tā krītas par dažiem procentiem dienā… Redzēsim… Ja nu gadījumā kādam nepieciešama pamācība lv valodā ko izdevās saņemt no viena interneta veikala, varu padalīties… Tiesa gan viņa tāda pabriesmīga. ņemam ciet pamācību šeit

Jauna versija

Online Update

 

Fotogrāfa piezīmes piedzīvojušas pamatīgas pārmaiņas. Esam nomigrējušies uz daudz modernāku versiju, kas piedāvā pavisam citas iespējas kā pašu mocītājā dzinējā, kuru pilnveidot vairs īsti nebija ne laika ne iedvesmas. Šobrīd laba ir testa versijā, par visā nebūšanām lūdzu ziņojiet izmantojot kontaktu formu. Ja nu kāds vēlas padzīvot nostalģijā, tad ievietoju šajā rakstā arī saiti uz veco versiju, kas bija kopā ar mums daudzus gadus. Tā atrodama http://www.noverotajs.lv/web/Uz jauno versiju laika gaitā tiks nomigrēti arī foto ieraksti. Komentāri gan paliks tieši tur, kur bijuši.

«Swedbank» brīdina klientus, ka novēroti mēģinājumi izkrāpt visus kodu kartes kodus.

«Swedbank» mājaslapā publicētā paziņojumā teikts, ka vairāki «Swedbank» klienti ziņojuši par mēģinājumiem izkrāpt internetbankas kodu kartes datus it kā bankas vārdā. Krāpnieki lūdz ievadīt internetbankas kodu kartes 72 kodus. Banka aicina nekādā gadījumā neievadīt visus kodus un par šādiem mēģinājumiem informēt banku. «Swedbank» uzsver, ka banka nekad nelūdz ievadīt visas internetbankas paroles un kodus. Banka arī nekad nezvanīs, nesūtīts e-pastu un nelūgs no klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai. Ar informāciju par datu drošības sargāšanu klienti aicināti iepazīsties «Swedbank» mājaslapā. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, banka aicina klientus ar to sazināties. ]]>

Atsākusies kriptēšans vīrusa izplatība

Atsākta CTB-Locker datorvīrusa izplatīšana no «julianus.su», brīdina IT drošības incidentu novēršanas institūcija «Cert.lv». Šoreiz vēstule noformēta kā parādu piedziņa. Epasts tiek izsūtīts kā «Julianus Inkasso notice» par it kā pirmstiesas brīdinājumu par parādu piedziņu un saiti uz «lietu».Datora inficēšanās ar ļaunatūru notiek, lietotājam apmeklējot leģitīmas interneta vietnes. Lai inficētos, interneta lietotājam nav jāveic nekādas papildu darbības. Dators tiek inficēts automātiski, ļaunatūrai atrodot izmantojamas Java, Adobe Flash spraudņu, kā arī citas interneta pārlūka ievainojamības.

Pēc datora inficēšanas datorvīruss šifrē lietotāja datus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu. CTB Locker datorvīrusa inficēšanas riskam pakļauti Microsoft Windows operētājsistēmas lietotāji.]]>

Mobilā lietotne «zakiem.lv» pirmajās dienās lejuplādēta vairāk nekā 18 000 reižu

Mobilā lietotne «zakiem.lv», kas paredzēta, «lai aplūkotu un dalītos ar «Rīgas satiksmes» kontrolieru atrašanās vietām», pirmajās dienās lejuplādēta kopumā vairāk nekā 18 000 reižu Kopš svētdienas, kad īsi pirms pusnakts lietotne kļuva pieejama lejuplādēšanai, «Android» sistēmas ierīcēs tā instalēta aptuveni 11 000 reižu, savukārt «iOS» sistēmas ierīcēs lietotne instalēta aptuveni 7500 reizes. «Android» aplikācija tikusi lietota 147 701 reizi, katra lietošanas reize vidēji ilga vienu minūti un 53 sekundes. Savukārt «iOS» aplikācija tika lietota 66 811 reizes, katra lietošanas reize vidēji ilga divas minūtes un vienu sekundi. «zakiem.lv» mājaslapa šajās trīs dienās apmeklēta aptuveni 27 000 reižu. Lietotnes lejuplāžu skaits turpina pieaugt un pirmie dati ir aptuveni, jo tie ir atkarīgi «Apple Store» un «Google Play» datu atjaunināšanas, atzīmēja Vītols. Tikmēr lietotnes veidotāji turpina darbu pie jaunas versijas izstrādes «Apple» ierīcēm, un lietotāji tiek aicināti piedalīties tās uzlabošanā, lejuplādējot tās «beta» versiju un sniedzot atgriezenisko saikni tās darbības uzlabošanai. Nākamnedēļ «zakiem.lv» veidotāji sola laist klajā jauno lietotnes versiju, bet ir iepriecināti par jau tagad ienākošo atgriezenisko saikni no lietotājiem. Informācija par reģistrēšanos lietotnes «beta» sistēmas saņemšanai pieejama tīmekļa vietnē «zakiem.lv/beta». Projekts sākts kā reakcija uz «Rīgas satiksmes» lēmumu palielināt biļešu cenas, tas arī turpmāk tiks nodrošināts bez maksas kā sociāls, nekomerciāls rīks, sola «zakiem.lv» veidotāji. Lietotne kļuva pieejama svētdien, un jau svētdienas vakarā to lejuplādēja aptuveni 500 «Apple» mobilo ierīču lietotāji. Aplikācijas darbības princips līdzinās populārās navigācijas aplikācijas «Waze» darbībai. Katrs aplikācijas lietotājs var dalīties ar citiem lietotājiem ar informāciju par sabiedriskā transporta kontroles atrašanās vietām. Aplikācija pieļauj dalīšanos ar informāciju trīs kategorijās – «vienkārša biļešu pārbaude», «kontrolieri kopā ar policistiem» un «reids, kad visi transportlīdzekļi tiek apturēti». Lietotne «zakiem.lv» «iOS» un «Android» sistēmām ir pieejama bez maksas «Apple AppStore» un «Google Play Store» veikalos. Nākotnē veidotāji plāno nodrošināt lietotnes versiju arī «Windows Phone» lietotājiem.]]>

Kā 1.janvārī mainīsies automātiskā rēķinu apmaksas sistēma

Sākot ar 1.janvāri līdz šim noslēgtie līgumi par automātisko rēķinu apmaksu vairs nebūs spēkā un lietotājam internetbankā nāksies noslēgt jaunus līgumus. Galvenais izmaiņu iemesls ir tas, ka, noslēdzot iekļaušanos eirozonā, Latvijai jāievieš visi Eiropas Savienības vienotās s maksājumu telpas regulas nosacījumidm. Regula paredz, ka turpmāk vairs nevarēs pastāvēt tiešā debeta (automātiskās rēķinu apmaksas) pakalpojums tā pašreizējā formā, kur maksājumu iniciators ir rēķina nosūtītājs. Vienotā Eiropas maksājumu telpa (SEPA) nosaka, ka šāda pakalpojuma procesā pašam maksātājam ir jābūt maksājumu iniciatoram. Pašlaik komercbankas sadarbībā ar uzņēmumiem un citiem rēķinu apmaksas nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem strādā, lai ar 2015. gada 1. janvāri varētu turpināt klientiem sniegt automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumu, kas atbilst jauno noteikumu prasībām. Sagaidāms, ka no lietotāja viedokļa visas līdzšinējās ērtības saglabāsies – varēs turpināt veikt esošos automātiskos maksājumus, kā arī veidot jaunus automātiskos maksājumus, uzsver bankas pārstāvis. Tāpat klientiem internetbankā būs pieejamas jaunas iespējas – aplūkot saņemtos e-rēķinus, kas tiek apmaksāti automātiski, pārvaldīt savus automātiskos maksājumus un sekot līdzi arī citiem rēķiniem, kas tiek saņemti internetbankā. Klientiem, kas vēlas arī turpmāk izmantot automātisko rēķinu apmaksu, internetbankā jāakceptē pakalpojumu līguma izmaiņas. Saņemtie rēķini tiks apmaksāti automātiski, saskaņā ar klienta definētajiem automātiskās apmaksas nosacījumiem.
Partneru saraksts, kuru rēķinus turpmāk iespējams apmaksāt automātiski, ir samazinājies, tomēr tas ietekmēs nelielu klientu daļu, jo bankas vienojušās ar lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Bankas norāda – ja automātiskā rēķinu apmaksa kādam pakalpojumu sniedzēja rēķiniem neturpināsies, iespējams izvēlēties piemērotāko alternatīvu, piemēram, regulāro vai definēto maksājumu internetbankā.
]]>

Ir atklāts CTB-Locker — iepriekš nezināms šifrēšanas Trojas zirga variants, kura funkcijas ietver pilnīgu mijiedarbību ar anonīmo tīklu TOR bez upura ziņas

Kaspersky Lab speciālisti ziņo par jauniem draudiem lietotāju personīgajai informācijai, kā arī uzņēmumu datiem: arhīviem, 1C datubāzēm un citiem dokumentiem. Jūnija beigās ir atklāts CTB-Locker — iepriekš nezināms šifrēšanas Trojas zirga variants, kura funkcijas ietver pilnīgu mijiedarbību ar anonīmo tīklu TOR bez upura ziņas. Turklāt nav iespēju atšifrēt datus, jo Trojas zirgs aizsargāti nosūta atslēgu uz hakeru serveri, kas slēpjas tīklā TOR. Sākotnēji Trojas zirga uzbrukumu mērķis bija angliski runājoši upuri, taču visjaunākajiem paraugiem ir veikti virspusēji uzlabojumi un tie ir ieguvuši krievu valodas atbalstu. Šis fakts, kā arī dažas koda rindas liecina, ka šo programmu pārvalda krieviski runājoši hakeri. Šim pieņēmumam atbilst arī inficēšanās ģeogrāfija: visvairāk incidentu ir reģistrēts NVS teritorijā. Atsevišķi inficēšanās gadījumi ir konstatēti Vācijas, Bulgārijas, Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu un Lībijas teritorijā. Pirmajā acu uzmetienā šifrētāja vispārīgā darbības shēma ir samērā tipiska: Trojas zirgs pievieno savu izpildāmo datni sistēmas uzdevumu plānotāja sarakstā, pēc tam meklē datnes ar noteiktiem paplašinājumiem, šifrē tās un parāda lietotājam izpirkuma maksas pieprasījumu. Tomēr shēmas īstenošana atšķiras ar vienu «jauninājumu»: hakeru vadības serveris atrodas anonīmajā tīklā TOR, kas agrāk šifrētāju vidū nav novērots. Tā ir jaunā Trojas zirga principiāla atšķirība no citām ļaunprogrammatūrām, kas izmanto TOR anonimitāti: agrāk ļaundari datora iekļaušanai TOR tīklā izmantoja šā tīkla izstrādātāju legālo programmatūru, bet šajā gadījumā mijiedarbības kods ir īstenots kaitīgajā programmā. Tādējādi šī ļaunprogrammatūra var izmantot tīklu TOR, neizmantojot trešo personu izpildāmās datnes un nepalaižot papildu procesus. Turklāt atrastā Trojas zirga modifikācija atšķiras ar nestandarta pieeju šifrēšanai, ar kuru papildus tiek aizsargāts savienojums ar vadības serveri, tāpēc Trojas zirga nosūtītās informācijas, tostarp unikālās atslēgas, ar ko ir šifrētas datnes, pārtveršana nepalīdzēs atbloķēt lietotāja datus. «Šis šifrētājs ir jaunas Trojas zirgu izspiedēju paaudzes pārstāvis. Tā autori ir izmantojuši gan zināmus paņēmienus, ko ir pārbaudījuši tā neskaitāmie priekšgājēji, piemēram, izpirkuma maksas pieprasījumu Bitcoin valūtā, gan šai ļaunprogrammatūru klasei pilnīgi jaunus risinājumus. Piemēram, vadības servera slēpšana anonīmajā tīklā TOR apgrūtina uzbrucēju meklēšanu, bet izmantotā neparastā kriptogrāfiskā shēma padara neiespējamu datņu atšifrēšanu, pat ja tiek pārtverta datplūsma starp Trojas zirgu un serveri. Viss kopā to padara par bīstamu draudu un par vienu no pašlaik tehnoloģiski attīstītākajiem šifrētājiem,» norādīja Kaspersky Lab vecākais antivīrusu analītiķis Fjodors Siņicins.]]>